Ievāktā un pārstrādātā tēja ar tējas biržu starpniecību nonāk dažādu ražotāj-kompāniju tējas fasēšanas fabrikās.
Pati ievērojamākā no visām tējas biržām līdz pat pēdējam laikam bija Londonas birža, kas pastāvēja 311 gadus un pārtrauca savu darbību 1998. gada 29. jūnijā.

Līdz 1669. gadam visas Britānijai piegādājamās tējas tika iepirktas mazām partijām no holandiešu tirgotājiem. Vēsturiski ir fiksēts fakts, ka pirmo reizi tēja ("trīs tējas pulvera mucas" - to sauca par loti) bija izlikta pārdošanai Londonas biržā 1679. gada 11. martā.

No 1706. gada sākās regulārās ceturkšņu tējas izsoles, kuras vadīja Ost-Indijas kompānija. Izsoles tika rīkotas "pēc sveces", t.i., tirgošanās par tējas kravu un cenu noteikšana ilga tik ilgi, kamēr dega noteikta garuma svece (parasti 1 collu - 2,54 cm).

Pēc tam Londonas tējas birža ne reizi vien piedzīvoja gan kāpienus, gan kritienus. Aizpagājušā gadsimta 20-30-os gados, kā arī 50-70-os gados Londonas tējas birža skaitījās lielākais pasaules tējas vairumtirdzniecības centrs, kur tika pārdota ne tikai Indijas tēja, bet arī Ceilonas, Indonēzijas, Āfrikas, Ķīnas tējas, kuru lielākie uzpircēji bija Eiropas valstis.

Otrā pasaules kara laikā tirdzniecība Londonas biržā, protams, piedzīvoja kritumu, bet XX gs. 80-90-os gados darbība praktiski tika pārtraukta tējas tirdzniecības lielās decentralizācijas dēļ. Tagad tējas biržas ir pārvietojušās uz tiešajām tējas ražotājvalstīm. Īpaši daudz šādas biržas ir Indijā un Ķīnā.

Lielākās mūsdienu tējas biržas tiek rīkotas Koimbatorā (Indija), Guandžou (Ķīna), Mombasā (Kenija), Kolombo (Šrilanka), Limbe (Malavi).

Starptautiskā tirdzniecība balstās uz paraugiem, kas iegūti tējas rūpnīcās no katra produkcijas veida. Tējas ražošanas kompāniju tējas testēšanas speciālisti (tī-testētāji) pēc šiem paraugiem nosaka tējas garšu, tās kvalitāti, vispiemērotāko pielietojumu, kā arī katras partijas cenu. Pirmie darījumi tiek veikti biržās tējas audzēšanas rajonos un tieši pie plantācijām.

Testējamo paraugu skaits reizēm sasniedz dažus desmitus. Paraugus pārbauda pēc ārējā izskata, taustes, smaržas un garšas. Pēc sausām tējas lapām tiek noteikta krāsa, lapu un stiebru attiecība, lapu saritināšanās un to izmēru vienmērība. Pēc tējas uzlējuma nosaka dzidrumu un iekrāsojuma vienmērību, kā arī smaržas svaigumu un aromātu buķeti.

Pēc pagatavošanas tējas dzērienam tiek pārbaudīta krāsa: duļķains vai dzidrs, ar tumšu vai gaišu nokrāsu. Garšas vārdiskai aprakstīšanai (bet pieredzējis tī-testētājs spēj izšķirt 3000-4000 garšas nokrāsu) tī-testētājam ir visdažādākie profesionālie termini.

Galvenie elementi garšas noteikšanai ir tādi jēdzieni kā: garšas stiprums, pamatgaršas tips (aromāts, vieglums), iespējamā piegarša, mīkstums, garšas vienmērīgums un svaigums, acīm redzamas ražošanas kļūdas, skābums (cik izdevusies ir fermentācija).

"Ahmad Tea" kompānijas tī-testētāji skaitās pasaulē vieni no visprasīgākajiem, izvērtējot vissmalkākās tējas īpatnības, izvēloties tikai tās tējas šķirnes un partijas, kuras ir vislabākās un bez jebkādiem trūkumiem.

Tī-testētāja profesionalitāte ļauj noteikt, cik lielā mērā paraugs ir derīgs tējas maisījumu pagatavošanai tieši uzņēmumā. Ļoti lielu daļu, gandrīz 99 procenti no kopējā pasaulē pārdotās tējas daudzuma veido maisījumi, kas ir pagatavoti tējas realizācijas uzņēmumos.

Ar tī-testētāju līdzdalību izdodas panākt, ka produkcijai ar uzņēmuma firmas zīmi ir atpazīstama garša, vēlamā kvalitāte un cena. Tieši šādi tējas maisījumi tiek gatavoti kompānijas "Ahmad Tea" tī-testinga direktora vadībā.

Bet, ko tad izsaka atlikušais viens procents? Šī tējas tirdzniecības uzņēmumu firmas prece ir tik dārga šķirne, ka nav nekādas nozīmes to iekļaut tējas maisījumu sastāvā. Tādas šķirnes tiek pārdotas tādā veidā, kādā tās tiek kultivētas ražotāja plantācijās un realizējošais uzņēmums garantē ar savu reputāciju par izdarīto izvēli. Pieredzējis pircējs zina, ka šajā gadījumā tējas garša nevar būt raksturīga, jo tā taču nesastāv no dažādu šķirņu gatavā maisījuma.