Briti (ap 59 milj. iedzīvotāju) ik dienas izdzer 165 milj. tējas tases, turklāt 98 % britu dzer tēju ar pienu, bet tikai 30 % pievieno tējai cukuru.Uz tējas rēķina ir 40 % no visa šķidruma, kas tiek izdzerts Lielbritānijā.No visas patērētās tējas 86 % tiek izdzerti mājās un 14 % - ārpus mājām.

Saskaņā ar angļu uzskatiem par tējas dzeršanas kultūru, pie galda, neatkarīgi no diennakts stundas, obligāti tiek pasniegtas vairākas atšķirīgas tējas šķirnes, lai katrs varētu izvēlēties tēju pēc savas gaumes un noskaņojuma. Tā ir cieņas izrādīšana, kas caurstrāvo visu angļu tējas dzeršanas rituālu. Izvēlēto tēju uzlej individuālā, ar verdošu ūdeni izskalotā tējkannā, pat tad, ja tēja ir maisiņā. Uzlējumam, neatkarīgi no šķirnes, ir jāievelkas 3 - 5 minūtes, citādi tēja neuzrādīs visas savas kvalitātes.

Kamēr tēja ievelkas, tiek pasniegts pienas, cukurs, citrons utt., kā arī atsevišķa tējkanna ar verdošu ūdeni tējas atšķaidīšanai līdz vajadzīgajam stipruma līmenim. Ūdenim atdziestot, tējkannas nomaina ar citām - tas arī skaitās cieņas apliecinājums, kas ir obligāts angļu etiķetei.

Tradīcija pie tējas pasniegt pienu ir īpašas uzmanības vērta. Piens Anglijā ir neatņemams tējas ceremonijas elements. Tas tiek pievienots daudzām indiešu un Ceilonas tējas šķirnēm, lai mazinātu kofeīna iedarbību, kā arī veidotu dzēriena garšu mazāk šķērmu. Par to, ko tasē ieliet vispirms - tēju vai pienu, angļi diskutē jau vairāk kā divsimt gadu. Abu versiju piekritēji un oponenti min visai būtiskus argumentus savu viedokļu aizstāvībai, tomēr etiķete pieļauj gan vienu, gan otru atšķaidīšanas veidu. Piena vietā tējā reizēm liek citrona vai mandarīna daiviņu.

Tradicionāli pie tējas pasniedz kēksus un tostus. Var piedāvāt arī maizi, sviestu, cepumus, džemu - visu, ar ko var iestiprināties, izdzerot smaržīgas tējas tasi.

Jāatzīmē, ka pēdējā laikā Anglijā pārsvarā tiek lietota paciņu tēja, kas veido gandrīz 90 procentus. Tajā pat laikā konservatīvie briti nemaz nav atsacījušies no tējkannām. Vienkārši beramās tējas vietā tur ievieto tējas maisiņu. Tas nav mums pierastais tējas maisiņš ar diedziņu (Anglijā tos sauc - "maisiņš vienai tasītei"), bet gan liels maisiņš tējkannām, kas Lielbritānijā veido 98 % no visa paciņu tējas tirgus.

Pieaudzis anglis dienā izdzer sešas tējas tases. Tējas dzeršana parasti sākas agri no rīta. Ap sešiem rītā visa Anglija dzer "rīta tēju". Viesnīcās ir pieņemts to pasniegt tieši gultā, tiklīdz viesis ir pamodies. Stipra rīta tēja palīdz atbrīvoties no miegainības aukstā un mitrā laikā, kas ir raksturīgs Britu salām. Astoņos no rīta - pastiprinātas brokastis - breakfast, kas noslēdzas ar brokastu tējas tasi. Ņemot vērā maisījuma stiprumu, kas sastādīts no indiešu, Ceilonas un Kenijas tējas šķirnēm, dzērienu parasti atšķaida ar pienu.

Tālāk pēc saraksta - lunch, kaut kas vidējs starp otrajām brokastīm un pusdienām, kuras laikā noteikti tiek izdzerta "a nice cup of tea" - jauka tējas tasīte.

Katram anglim ir svēta "pusdienas tējas" tradīcija, kur tiek dzerts, lai nedaudz dzēstu izsalkuma sajūtu, kas rodas starp lenču un vēlo vakara maltīti, un kuras rašanās gods pieder Annai - septītajai Bredfordas hercogienei. Lielā pārtraukuma dēļ starp ēdienreizēm hercogiene dienas vidū pastāvīgi izjuta "pēkšņu vājumu". Lai cīnītos ar izsalkumu, viņa lūdza kalponi ienest istabā tējkannu ar tēju un vieglas uzkodas. Beigās šī iecere hercogienei tā iepatikās, ka tā sāka ielūgt uz šo pusdienas tēju savus draugus. Ļoti drīz šo ieradumu pārņēma visa metropoles aristokrātija, bet aiz tās arī pārējā sabiedrība.

Vispazīstamākā angļiem ir "five-o'clock" - "piektās stundas" tējas dzeršana, kas tiek rīkota visā Lielbritānijā. Šajā laikā tiek slēgti veikali un iestādes, ofisi un bankas - visi dzer tēju. Neviens vadītājs neriskē aizliegt saviem padotajiem izdarīt pārtraukumu piecos dienā, lai iedzertu tējas tasīti: tāds solis var visai negatīvi ietekmēt attiecības kolektīvā. Dīvaini, bet "five-o'clock" bija ieviests Apvienotajā Karalistē 1851. gadā piespiedu kārtā - toreiz valdība nopietni bija norūpējusies par alkoholisma izplatīšanās problēmu tautā. Pēc īpaša likuma, piecpadsmit minūšu pārtraukumu tējas pauzei bija jāveic kalpotājiem, strādniekiem, jūrniekiem ... Likums guva sapratni un atzinību plašās tautas masās, un tam neatlaidīgi, bet jau uz brīvprātības principiem, seko arī tagad.

Vakarā briti sanāk pie vakariņām ģimenes lokā. Bagātīgas maltītes laikā tiek pārrunāti dienas notikumi, politikas un sporta ziņas. Šajā dienas daļā ir īpaši populāras maigas, nomierinošas tējas šķirnes, aromatizētas ar bergamoti. Pazīstamākā "vakara" tējas šķirne ir "Grāfs Grejs". Šīs tējas recepte pieder Čarlzam Grejam - britu Parlamenta loceklim un ietekmīgam diplomātam. Eksistē vairāki "Grāfa Greja" tējas paveidi, un pēc ekskluzīvām receptēm to tiražē dažādas kompānijas. Tomēr der atzīmēt to, ka pēdējā konkursā, kurā tika prezentētas tikai šī veida tējas, pirmo vietu un "Grand Prix" izcīnīja "Ahmad Tea" kompānijas "Grāfa Greja" tēja.

Angļu tējas dzeršana noslēdzas, tāpat kā sākas, "gultā". Īsi pirms gulētiešanas dzer tēju bez kofeīna, kā arī dažādas tējas ar augļu garšu.