Ievākto tējas lapu pārstrāde sākas ar apžāvēšanu un vītināšanu. Šī posma pamatmērķis ir tējas lapu atūdeņošana. Vītināšanas procesā lapas zaudē līdz 55 procentiem ūdens.

Parasti tējas lapas vītina ēnā, labi vēdināmā telpā (vai zem nojumes), taču dažas šķirnes vītina arī saulē. Tējas vītināšana var būt dabiska, un tā ilgst no 10 līdz 24 stundām, vai arī mākslīga, un tad speciālās žāvētavās vītināšanas laiks samazinās 3-5 reizes. Vītināšanas laiks lielā mērā ir atkarīgs no iegūstamās šķirnes, bet, veicot dabisko vītināšanu, arī no laika apstākļiem (gaisa mitrums, temperatūra, vējš).

Tēju vītinot, to parasti izklāj plānā kārtā (līdz 12 cm) grozos, vai arī uz speciāliem paliktņiem, kuri var būt vairākos stāvos. Modernajās vītināšanas tehnoloģijās tējas izklāšanai izmanto sintētiskos sietus, kuru kustības rezultātā tēja tiek kratīta un vītinās daudz vienmērīgāk, turklāt tiek izmantota mākslīga gaisa padeve ar vajadzīgo temperatūru un mitrumu.

Līdz ar atūdeņošanu vītināšanas procesā samazinās šūnu turgors (iekšējais spiediens), lapas kļūst elastīgākas un mazāk trauslas, bet to sula - viskozāka un biezāka. Visi šie procesi garantē tālāk kvalitatīvu saritināšanas procesu un fermentāciju.

Vītināšanas kvalitāti parasti nosaka pēc masas zuduma pakāpes pamatizejvielā, tomēr no tējas šķirnes atkarīgie normatīvi dažādos reģionos ir atšķirīgi. Piemēram, Ziemeļindijā labs masas zudums vītināšanas procesā ir 40 %, bet Dienvidindijā un Ceilonā - 50 %.